Pirmās asociācijas ar vārdu “svari” daudziem nāk no bērnības, piemēram tradicionālie zilie metāla svari Padomju Latvijas veikalā, kur vienā pusē uzlika atsvariņus puskilograma svarā, bet otrā pusē, uz lielākās plāksnes uzlika brūnu ietinamā papīra turzu, ar lāpstiņu iebēra konfektes, beigās liekot pa vienai klāt, lai sasniegtu vajadzīgo svaru. Vēl vecāka paaudze atceras vecmāmiņas bezmēnu ar lielu āķi, kuru var pārvietot pa mārciņu skalu, bet vēl citi mazos atsperu svariņus ar āķīti, ar kuriem varēja nosvērt maisiņā ieliktus kartupeļus līdz 5 kg, un kas bija sastopami vai katrā mājā.
Tagad gandrīz katrā mājā ir moderni elektroniskie virtuves vai sadzīves svari. Bet mūsdienīgi svari, kādus mēs šodien pazīstam, ir augsto tehnoloģiju ierīces, kas nodrošina precīzus mērījumus līdz precizitātei 0,0001 g, ar skārienjūtīgu ekrānu un interneta savienojumu, kas nodrošina visefektīvākos, precīzākos un uzticamākos mērījumus.
Mērīšanas māksla ir prasme, kas attīstījusies cauri gadu tūkstošiem, lai kļūtu par instrumentu, ko mēs pazīstam šodien.
Senākās svaru relikvijas ir atklātas Indas upes ielejā, netālu no mūsdienu Pakistānas, un tās datētas ar aptuveni 2000. gadu p.m.ē. Tirdzniecībai attīstoties, tirgotājiem radās nepieciešamība novērtēt tādu preču vērtību kā labība, apģērbs un zelts, lai veiktu maiņas darījumus ar savām precēm. Agrīnās ierīcēs tika izmantota vienkārša, taču efektīva sistēma, kas balstījās uz preču līdzsvarošanu. Tie sastāvēja no divām plāksnēm, kas piestiprinātas pie augšējās sijas, kas bija piestiprināta pie centrālā staba. Mērījumus veica, novietojot izmērīto objektu uz vienas plāksnes un svaru akmeņus uz otras, līdz tika sasniegts līdzsvars. Arheologi ir atklājuši šos vienveidīgos, slīpētos akmens kubus agrīnās apmetnēs.
Turklāt noteiktās civilizācijās, piemēram, ēģiptiešu vidū, kur svarus var izsekot apmēram 1878. gadā pirms mūsu ēras, svariem bija spēcīga simboliska un garīga nozīme. Senajos sienu gleznojumos ir attēlots ēģiptiešu dieva Anubis izmantotais līdzsvars, lai izsvērtu mirušo sirdis, izlemjot, kuri ir cienīgi iekļūt debesīs.
Kad romieši iebruka Lielbritānijā, akmens atsvari tika aizstāti ar precīzākiem metāla svariem un tika ieviesta mērīšanas sistēma, lai novērstu negodīgu svēršanu. Šī sistēma varēja būt precīza, taču pieļāva arī krāpšanos. Tirgotāji bieži nēsāja savus neprecīzos svarus, lai gūtu sev negodīgu labumu, tādēļ svaru standartizācija bija valdību rūpes visā šajā periodā. Šajā laikā parādās arī vairākas svēršanas sistēmas un dažādi svari, kas katrs lepojas ar priekšrocībām un uzlabojumiem, kā arī izgudrotāji, piemēram, Leonardo da Vinči, kas piedalījās svaru attīstībā.
Neskatoties uz to, precīzāka svēršanas metode radās tikai 17. gadsimta beigās, kad industriālā revolūcija sāka nest būtiskus tehnoloģiskus uzlabojumus. Pēc tam, kad britu svaru meistars Ričards Salters izgudroja atsperu svarus, aptuveni 1770. Gadā, svari vairs nebija balstīti uz pretsvariem. Atsperu skala izmantoja gravitācijas ietekmi, un darbojās, mērot spiedienu uz atsperi, lai fiksētu objekta svaru. Šo svaru zinātniskā ticamība noveda pie tā, ka tie kļuva par visbiežāk izmantoto komerciālo un sadzīves svaru veidu, un zemo izmaksu dēļ tie joprojām ir plaši izplatīti.
Mūsdienu digitālie svari ir piedzīvojuši pāreju no vispārināta svara aprēķināšanas uz spēju precīzi izmērīt svaru līdz molekulāram līmenim. Atšķirībā no atsperes svariem, digitālā līdzsvara precizitāti neietekmē vietējā gravitācijas lauka izmaiņas. Tie izmanto elektrisko pretestību, lai noteiktu vadītspējas izmaiņas atkarībā no spiediena, kas tiek uzlikts uz skalas. Pirmo digitālo svaru izgudrotājs joprojām nav zināms, taču 1980. gadā Ričards Lošbahs un Edvards Preiors bija pirmie, kas pieprasīja patentu saviem digitālajiem svariem.
Analītiskie svari ir svaru klase, kas paredzēta mikroskopisku daudzumu mērīšanai miligramu diapazonā. Pirmie viena kausa analītiskie svari, kas visvairāk līdzinās mūsdienu laboratorijās atrodamajiem svariem, pirmo reizi tika ražoti 1945. gadā.
Tomēr, līdz šim lielākie sasniegumi svaru jomā ir saistīti ar skārienjūtīgā ekrāna un interneta integrāciju. (IoT), kas nodrošina precīzu datu analīzi.
Modernie analītiskie un precizitātes svari būtībā ir jaudīgs dators, kas savietojas ar viedierīcēm un nosūta datus uz jebkuru pasaules malu. Tā, piemēram, Ultra mikro svariem MYA 5.4Y.F1 5.1G/1ΜG maksimālais svars ir 5.1 g un izšķirtspēja 1 µg. Svari ir aprīkoti ar divu kodolu 2 x 1 GHz procesoru un 8 GB RAM operatīvo atmiņu, kas ļauj datus ierakstīt sarežģītu atskaišu veidā. Svēršanas sesiju laika un statistikas diagrammas ir vēl viena noderīga funkcija. Bezvadu komunikācija starp svaru termināli un svēršanas mezglu ļauj 4Y sērijas svarus ērti lietot gaisa plūsmas skapjos un velkmes skapjos.
Bezvadu savienojuma modulis ļauj veikt svaru ierakstīto datu bezvadu pārraidi uz jebkuru portatīvo ierīci, kura darbojas iOS vai Android sistēmās ar speciālām lietotnēm, kas paredzētas datu pārvaldībai.
Svari1.lv piedāvājumā ir visi iespējamie svari, par kuru eksistenci vēl nesen būtu grūti iedomāties. Bez analītiskajiem un precizitātes svariem, pieejami dažādi augstas precizitātes elektroniskie svari, auto uzbraucamie svari, riteņu un asu auto svari, tirdzniecības, platformas, fasēšanas svari, galda un grīdas svari, stieņa svari, U-veida svari, svari dzīvnieku svēršanai, krānu svari un celtņa svari, iekaramie svari, mobilie palešu svari, medicīnas svari, sadzīves svari, skaitāmie svari, sliežu svari, svari frontālajiem iekrāvējiem un dažādi citi svari visām iespējamām vajadzībām.
Aicinām sazināties ar mūsu speciālistiem, lai iegūtu plašāku informāciju!
+371 29927638
ivo.leps@inbox.lv
